top of page

PALIELINĀS PIEAUGUŠO DALĪBA MĀCĪBĀS




Lai arī pieaugušo līdzdalība mācībās joprojām atpaliek no vidējā Eiropas Savienībā (ES), Latvija uzrāda stabilu pieaugumu un tuvošanos vidējam ES līmenim. Tagad jau katrs desmitais pieaugušais piedalās mācībās, un salīdzinājumā ar 2014.gadu pieaugušo, kuri piedalās mācībās, īpatsvars 2022.gadā ir dubultojies.

Tradicionāli visvairāk mācībās iesaistās pieaugušie ar augstāko izglītību (17,7% no visiem pieaugušajiem vecuma grupā 25-64 gadi), mazāk ar vidējo izglītību (5%), turklāt pieaugušo ar vidējo izglītību dalība mācībās pēdējos desmit gados nav mainījusies. Toties pieaugušo ar augstāko izglītību vecuma grupā 25-64 gadi dalība mācībās pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski pieaugusi, ja 2014.gadā 9,6% pieaugušo ar augstāko izglītību piedalījās mācībās, tad 2022.gadā tie bija jau 17,7%. Šeit liela loma ir Eiropas Sociālā fonda projektam "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", kas noslēdzās 2023. gada 31. decembrī.

OECD valstīs vidēji 13% sieviešu un 10% vīriešu piedalās neformālajā izglītībā un mācībās. Tomēr vīrieši, kas piedalās mācībās, biežāk nekā sievietes piedalās tieši ar darbu saistītās mācību aktivitātēs: 80 % no vīriešiem un 75 % no sievietēm piedalījās ar darbu saistītās aktivitātēs.


Pieaugušie ar augstāko izglītību biežāk piedalās mācībās, jo vairāk apzinās mācību priekšrocības un ieguvumus. Tas pats novērojams arī attiecībā uz darba samaksu. Lai arī pēdējie pieejamie dati ir par 2018. gadu, tomēr tendence saglabājas, t.i., strādājošie ar augstāko izglītību Latvijā pelna par nepilniem 65% vairāk nekā vidusskolas beidzējs bez profesijas. Tas ir ļoti augsts rādītājs, vidēji OECD valstīs starpība starp strādājošajiem ar vidējo izglītību un augstāko ir aptuveni 30% (Education at Glance, 2023. OECD. Pieejams https://www.oecd.org/education/education-at-a-glance/).

Vīrieši mazāk piedalās pieaugušo izglītībā, tikai 6,6% no pieaugušajiem vecuma grupām piedalījās mācībās 2022. gadā, lielāku aktivitāti uzrāda sievietes – 12,5% piedalījās mācībās. Vidēji ES-27 nav novērojamas tik krasas atšķirības – vidēji 2022. gadā mācījās 10,8% vīriešu un 12,9% sieviešu vecuma grupā 25-64 gadi. Gados jaunāki biežāk tiek iesaistīti vai iesaistās mācībās biežāk nekā gados vecāki pieaugušie. Tā 2022. gadā vecuma grupā 25 – 34 gadi mācībās piedalījās 14,1% pieaugušo, turpretī vecuma grupā 55 – 64 gadi mācībās piedalījās vien 5,6% pieaugušo.

Latvijā mācībās maz piedalās bezdarbnieki, turklāt nav novērojamas būtiskas izmaiņas pēdējo gadu laikā (neliels pieaugums novērojams COVID-19 pandēmijas laikā). Ja salīdzinām ar vidējo līmeni Eiropā, tad Latvijā mācībās iesaistās 8,4% bezdarbnieku, Eiropā divreiz vairāk – 17%.

Vadītāji visbiežāk piedalās mācībās – 2022.gadā 19,5% vadītāju vecuma grupā 25-64 gadi piedalījās mācībās, turklāt šis skaitlis ir dubultojies pēdējo desmit gadu laikā, un tas ir vairāk nekā vidēji ES-27 (2022.gadā 17,4% vadītāju piedalījās mācībās). Visvairāk mācībās ir iekļauti profesionāļi jeb augstākā līmeņa speciālisti – 2022. gadā gandrīz katrs ceturtais profesionālis piedalījās mācībās (24,8%), vidēji ES-27 – 22,1%). Savukārt tikai 5,3% pakalpojuma un servisa darbinieki piedalījās mācībās 2022. gadā vecuma grupā 25-64 gadi, tas ir divreiz mazāk nekā vidēji ES-27.

Reģionos Latvijā pieaugušie vecuma grupā 25-64 gadi mācās gandrīz divreiz retāk nekā pilsētās. Ja pilsētās 2022. gadā mācījās 13,2% pieaugušo attiecīgajā vecuma grupā, tad reģionos mācījās vien 7,4% pieaugušo. Nedaudz vairāk reģionos mācās gados jaunāki cilvēki, piemēram, 30-34 gadu kategorijā reģionos mācījās 8,3% pieaugušo, pilsētā 16,5% pieaugušo mācījās vecuma grupā 30-34 gadi.

Interesanti, ka Eiropas Statistikas biroja Eurostat datu bāze piedāvā arī informāciju par vidējo brīvdienu skaitu. Latvijā vidējais brīvdienu (atvaļinājums) skaits ir mazāks nekā vidēji ES-27. Ja Latvijā strādājošie brīvdienās pavada 23 dienas, tad vidēji ES-27 tās ir 26 dienas. Mazāk par 23 dienām ir tikai Beļģijā (20 dienas), Dānijā, Igaunijā un Šveicē (22 dienas). Visvairāk brīvdienu ir Francijā (34 dienas), Maltā (30 dienas), Ungārijā (29 dienas). Lietuvā tāpat kā Latvijā ir 23 brīvdienas, Igaunijā par vienu dienu mazāk.

Pēc OECD datiem vidēji 25-34 gadus veci cilvēki ar profesionālo vidējo izglītību vai izglītību, kas iegūta pēc vidējās izglītības, kas nav augstākā izglītība, strādājot pilnu slodzi, visu gadu nopelna tikpat, cik viņu vienaudži ar vispārējo vidējo izglītību OECD valstīs. Taču atšķirība palielinās starp 45–54 gadus veciem cilvēkiem, bieži vien par labu tiem, kuriem ir vispārēja izglītība (Education at Glance, 2023. OECD. Pieejams šeit: https://www.oecd.org/education/education-at-a-glance/ ). Ienākumi pieaug līdz ar izglītības līmeni, tā pieaugušie ar maģistra grādu caurmērā pelna vairāk nekā tie, kuriem ir bakalaura grāds. Tas pats attiecas uz pieaugušajiem ar doktora grādu. Lai arī OECD valstīs nav novērojama būtiska atšķirība starp pieaugušajiem ar profesionālo izglītību un vispārējo izglītību, taču atšķirības ir novērojamas nodarbinātībā. Pieaugušie ar profesionālo izglītību ātrāk un labāk integrējas darba tirgū, starp OECD valstīm atšķirības ir novērojamas tieši Latvijā. Taču jāņem vērā viena kopsakarība: lai gan pieaugušie ar profesionālo izglītību ātrāk integrējas darba tirgū, tas zināmā mērā neveicina viņu turpmākās izglītošanās gaitas. Turpretī liela daļa pieaugušo ar vispārējo vidējo izglītību turpina studijas kādā no augstākās izglītības iestādēm.

Latvijā starp OECD valstīm ir vismazākā atšķirība starp profesionālo vidējo izglītību vai vispārējo izglītību un pamatizglītību pēc vecuma grupām (salīdzinot divas vecuma grupas 25-34 un 45-54 gadi). Pieaugušajiem vecuma grupā 45-54 gadi darba samaksas atšķirības pēc izglītības līmeņa Latvijā starp OECD valstīm ir zemākās, tas nozīmē, ka šajā vecuma grupā izglītībai nav tik būtiska nozīme vai arī pieaugušie strādā profesijās, kur izglītībai ir sekundāra loma.

Lielie uzņēmumi mācībās iegulda lielāku daļu no kopējām darbaspēka izmaksām nekā mazie uzņēmumi gandrīz visās OECD un kandidātvalstīs: uzņēmumi ar 250 un vairāk nodarbinātajiem tērē 1,5% no kopējām darbaspēka izmaksām darbinieku dalībai profesionālās tālākizglītības kursos, salīdzinot ar tikai 0,8 % uzņēmumiem ar 10–49 nodarbinātajiem vidēji OECD un kandidātvalstīm. Latvijā vidēji uzņēmumi tērē 0,6% no kopējām darbaspēka izmaksām. Tas ir otrs sliktākais rezultāts aiz Grieķijas, kur uzņēmumi darbinieku dalībai profesionālās tālākizglītības kursos tērē vien 0,4% no kopējām darbaspēka izmaksām. Lai gan tie ir 2020. gada dati, 2015. gadā (iepriekšējais gads, kad pētījums tika veikts) un 2010. gadā uzņēmumi ieguldīja darbinieku zināšanās 0,8% no kopējām darbaspēka izmaksām darbinieku profesionālās tālākizglītības kursos.


Sagatavoja Linda Romele,Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos


1 view0 comments

Comentários


bottom of page