top of page

Mūžizglītība ir galvenā atbilde uz izmaiņām globālajā darba tirgū

Rīgā norisinājās ikgadējā starptautiskā konference Nākotnes darbs, un tajā tika plaši diskutēts par Latvijas un globālajiem darba tirgus izaicinājumiem, kā arī nākotnes perspektīvām. Galvenās atziņas liecina, ka demogrāfijas tendences un kopējā statistika, kas saistāma ar nodarbinātības jautājumiem, ir izaicinoša, taču labā ziņa – ir skaidri virzieni risinājumiem un atbildēm uz izmaiņām globālajā darba tirgū.


Darba tirgus izaicinājumi Eiropā un Latvijā: iedzīvotāju vecuma struktūras maiņa un tehnoloģiju attīstība


Globālais darba tirgus saskaras ar būtiskām izmaiņām, kas prasa rūpīgu izpratni un sagatavošanos. Eiropas iedzīvotāju vecuma struktūras maiņa, kurā arvien pieaug cilvēku skaits, kuri pārsniedz darbspējīgo vecumu, rada izaicinājumus darba tirgum. Tas ne tikai samazina potenciālo darbaspēku, bet arī varētu radīt problēmas ar pensiju sistēmām un sociālo nodrošinājumu, ja netiek veiktas nepieciešamās reformas. Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas forumu, līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazināsies par 12%, veicinot potenciālā darbaspēka trūkumu un uzkrājot papildu spiedienu uz sociālajām sistēmām, arī uz pensiju un veselības aprūpes nodrošinājumu.


Tehnoloģiju attīstība un automatizācija spēcīgi ietekmē darba tirgu, izraisot strukturālas pārmaiņas daudzās nozarēs. Dažas tradicionālās nozares samazina darbaspēka pieprasījumu, pārejot uz jaunām tehnoloģijām, kas prasa citādas prasmes un pielāgošanos no darba ņēmēju puses. Vienlaikus pastāv atšķirības starp darbaspēka prasmēm un uzņēmumu prasībām. Daži uzņēmumi ziņo par prasmju trūkumu, kas nepieciešamas noteiktu darba funkciju veikšanai, kas rada grūtības aizpildīt vakances un veicina darbaspēka trūkumu. Turpinot atsaukties uz Pasaules Ekonomikas foruma datiem, vairāk nekā puse aptaujāto darba devēju sagaida, ka tehnoloģijas veicinās darba vietu pieaugumu, bet vairāk nekā 20% sagaida, ka tehnoloģijas veicinās darba vietu zudumu.


Visbeidzot Eiropas Savienība cenšas virzīties uz zemas emisijas ekonomiku, un tas jau tagad prasa jaunas prasmes un kompetences, piemēram, saistībā ar atjaunojamiem enerģijas avotiem un videi draudzīgām tehnoloģijām. Nepietiekamas šādas specializētās prasmes var bremzēt pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Taču šis paver arī iespējas jaunām profesijām un darbiem jau ne tik tālā nākotnē.


Latvijā pašlaik saskaramies ar rekordzemu bezdarba līmeni – 5%, kas ir gan pozitīvs rādītājs, gan izaicinājums demogrāfisko izmaiņu kontekstā. Izmaiņas demogrāfijā jau tagad iezīmē galvenos nākotnes izaicinājumus – sabiedrība noveco, potenciālo darbinieku skaits kopumā samazinās, t.sk. ietekmējoties no zemās dzimstības valstī, kā arī kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties.


Demogrāfiskie dati liecina, ka 2023. gadā dzimstība Latvijā samazinājās par 11,5%, un iedzīvotāju skaits samazinājies par 11 tūkstošiem. 2022. gadā Latvijā bija zemākā dzimstība pēdējos 100 gados. Pašlaik iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem sastāda tikai 62% no kopējā iedzīvotāju skaita. 30 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 18 gadiem ne strādā, ne mācās, kā arī liels skaits nenodarbināto cilvēku vecuma grupā ir virs 50 gadiem. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, Rīgas reģionā atrodas 76% no visām brīvajām darba vietām un 36% no visa pieejamā reģistrētā brīvā darbaspēka, kamēr Latgales reģionā ir tikai 5% no visām pieejamajām brīvajām darba vietām, bet 25% no visa reģistrētā brīvā darbaspēka. Iesaistot šos cilvēkus darba tirgū, mēs varam iegūt tik ļoti trūkstošo darbaspēku.


Būtiska daļa no risinājuma ir mūžizglītība


Latvijā mūžizglītība attīstās lēnāk salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kur tikai 11% iedzīvotāju piedalās apmācību programmās. Starptautiskie un vietējie pētījumi uzsver nepieciešamību pēc sistemātiskas pieejas, lai risinātu stratēģiskus nodarbinātības jautājumus. Mūžizglītība ir galvenā atbilde uz sagaidāmajām izmaiņām pasaules darba tirgū, kas saistītas ar tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstību.


Kas būtu jādara? Vispirms, uzņēmējiem, valdībai un katram indivīdam ir jāiesaistās izglītības, kvalifikācijas un pārkvalifikācijas veicināšanā, lai pielāgotos jaunajām prasībām un nodrošinātu konkurētspēju. Patiešām būtiska loma ir uzņēmumiem un organizācijām, kuriem ir jāveicina savi darbinieki izmantot dažādas izglītības iespējas, piedāvājot apmācības un profesionālās attīstības programmas. Šādi pasākumi un iniciatīvas palīdzēs ne tikai uzturēt augstu kvalifikācijas līmeni, bet arī palielinās lojalitāti un motivāciju uzņēmumā. Savukārt darbiniekiem ir svarīgi būt atvērtiem jaunu zināšanu apguvei un aktīvi izmantot pieejamās mācību iespējas. Visbeidzot – katram Latvijas iedzīvotājam ir jāizmēģina mākslīgā intelekta risinājumi, kas liela daļa pieejami bez maksas un visiem. Ir jāvelta vismaz viena diena gadā jaunu prasmju apgūšanai. Tā ir būtiska investīcija nākotnē, kas palīdzēs ne tikai attīstīt nepieciešamās prasmes, bet arī palielinās konkurētspēju globālajā darba tirgū.


Kā teicis Latvija Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs: “Lai piesaistītu darbaspēka rezerves un mainītu situāciju, svarīga ir paradigmas maiņa, ka nevis cilvēkkapitāls ir nepieciešams, lai nodrošinātu ekonomisko attīstību, bet ekonomikas attīstībai ir jāveicina cilvēkkapitāla attīstība.”


Autore ir Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone

0 views0 comments

Comments


bottom of page