2023. gads Eiropā tiks aizvadīts prasmju zīmē. Kaut arī oficiāli Eiropas prasmju gads sāksies Eiropas dienā - 9.maijā, visā Eiropā dažādas organizācijas un valsts iestādes jau sāk gatavot gada plānus un kalendārus ar notikumiem, kas popularizēs prasmju iegūšanas, atjaunošanas, stiprināšanas nozīmi visa mūža garumā.
Jaunu prasmju un kompetenču regulāra uzlabošana, atjaunošana un apgūšana kļūst arvien aktuālāka, kas saistīts ar straujo digitalizāciju, jaunām tehnoloģijām, nepieciešamību pēc labām valodas prasmēm, saskarsmes prasmēm un dažādām caurviju prasmēm, kas nepieciešamas gan karjeras nodrošināšanai, gan veiksmīgai ikdienas darbību veikšanai.
Lai arī prasmju attīstīšana un atbilstība darba tirgus vajadzībām jau ir aktuāls temats, šogad tiks mērķtiecīgi uzsākti vairāki jauni pasākumi, par ko plašāk var uzzināt īpaši Eiropas prasmju gadam izveidotā vietnē šeit. Līdz šim Eiropas līmenī un Latvijā ir veikti pētījumi un aptaujas par aktuālo situāciju darba tirgū, darba devēju vajadzībām un iedzīvotāju vēlmēm, lai varētu pēc iespējas efektīvāk nodrošināt iedzīvotājus ar prasmēm, kas ir aktuālas darba tirgū. Esam apskatījuši jaunākos pētījumus Eiropā, Latvijā un novadā.
Jaunākais Eiropas profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) veiktais pētījums par prasmēm un nodarbinātību parāda, cik daudz darba devēju ir iesaistījuši savus darbiniekus apgūt jaunas prasmes, kuras būtu nepieciešamas darbam. Latvijā šādu darbinieku ir 65%. Salīdzinājumam Zviedrijā - 78%, zemākais rādītājs ir Kiprā (51%).
Apmācībās vairāk iesaistās gados jaunākie darbinieki. Piemēram, ja vecuma grupā 25-34 gadi izglītībā bija iesaistīti 70% strādājošo, tad vecuma grupā 45-54 gadi vairs tikai 59% strādajošo, 55-64 vecuma grupā tikai 55%, un visbiežākā izglītības forma bijuši tiešsaistes kursi, kas skaidrojams ar ierobežojumiem pandēmijas laikā. Interesanti, ka sievietes biežāk ir piedalījušās tiešsaistes kursos nekā vīrieši (66% un 55%). Darba ņēmēju vidū Latvijā populārākā izvēle no mācību formām būtu 1-2 dienas(30%), 3-5 dienas(21%), taču 25% atbalstītu arī mācības no vienas līdz četrām nedēļām.
Nepieciešamība paaugstināt vispārējās prasmes Latvijā ir 17% strādājošo. Visvairāk prasmes ir jāuzlabo strādājošajiem ieguves rūpniecībā un IT nozarē, kas varētu būt skaidrojams ar šo nozaru tiešo saistību ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu.
Lai arī Latvija (87%) ir otrajā vietā interneta lietošanā, tas nenorāda uz digitālajām kompetencēm. Uz jautājumu, vai ir pielietotas sarežģītākas interneta funkcijas, pozitīvi atbildējuši vien 12% respondentu. Savukārt uzlabot digitālās prasmes ir nepieciešams 35% strādājošo. Tomēr, kaut arī 35% pieaugušo ir nepieciešams uzlabot digitālās prasmes, tikai 21% ir atbildējis, ka būtu gatavs apgūt jaunas digitālās prasmes apmācībā, kas ilgtu 3-5 dienas. Ja skatās pa nozarēm, visvairāk uzlabot digitālās prasmes ir nepieciešams IT nozarē (64% strādājošo), mazāka nozīme digitālajām prasmēm ir veselības un sociālās aprūpes nozarei (30%) un viesmīlības un ēdināšanas nozarei (30%). Pētījuma rezultāti parāda, ka jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāka nepieciešamība apgūt digitālās prasmes, kas varētu atspoguļot tendenci, ka strādājošie ar augstāku izglītību strādā profesijās, kuras strauji mainās un ir lielāku gatavību darba tirgus izmaiņām.
Pētījumā secināts, ka vēl nepieciešamas tādas prasmes, kā rēķināšanas prasmes, sociālās prasmes un tehniskās jeb specifiski darbam nepieciešamās prasmes. Latvijā ir 28% pieaugušo, kuriem ir nepieciešamas rēķināšanas prasmes. Nozaru griezumā rēķināšanas prasmes visvairāk ir nepieciešamas būvniecības nozarē (38%), savukārt sociālās prasmes nepieciešamas tādās nozarēs, kā veselības un sociālās aprūpes nozarē (20%). Sociālās jeb saskarsmes prasmes nepieciešams uzlabot vairāk kā pusei Latvijā strādājošo.
McKinsey Global Institute pētījumā par nākotnes nodarbinātību Eiropā (The future of work in Europe) ir sniegts ilgtermiņa skatījums par situāciju nodarbinātībā un ar to saistītajos jautājumos līdz 2030. gadam - kādas darbavietas tiks zaudētas, kā arī kādas darbavietas tiks radītas,
attīstoties automatizācijai, mākslīgajam intelektam un robotizācijai, secināts, kāda veida augsta līmeņa prasmes kļūs arvien svarīgākas.
Samazināsies vajadzība pēc fiziskām prasmēm, kā arī pamata kognitīvajām prasmēm, bet pieaugs pieprasījums pēc tehnoloģiskajām, sociālajām un emocionālajām prasmēm, kā arī augstākām kognitīvajām prasmēm.
Digitālās un mākslīgā intelekta tehnoloģijas mūsdienu darbaspēkam būs jāapgūst ar vien vairāk jomās un arvien augstākā līmenī.
Līdzīgi kā augstākminētajā CEDEFOP pētījumā arī šis parāda, ka joprojām būs svarīgas speciālās prasmes konkrētās nozarēs, profesijās. Taču darba tirgū, kas ir automatizētāks, digitālāks un dinamiskāks, visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nozares, kurā viņi strādā, vai profesijas būs noderīgas pamatprasmes, kas palīdz izpildīt šādus trīs kritērijus:
radīt pievienoto vērtību, kas pārsniedz to, ko var izdarīt automatizētas sistēmas un viedās tehnoloģijas;
darboties digitālajā vidē;
pastāvīgi pielāgoties jauniem darba veidiem un jaunām profesijām.
Pētījumā tika noteikts 56 pamatprasmju kopums, kas būs noderīgas visiem iedzīvotājiem, un pētījums parādīja, ka to augstāka prasme ir saistīta ar lielāku nodarbinātības iespēju, augstākiem ienākumiem un apmierinātību ar darbu. McKinsey ir definējuši, kādas varētu būt šīs pamatprasmes. Viņi ir noteikuši četras plašas prasmju kategorijas - kognitīvās, digitālās, saskarsmes un pašvadības prasmes un 13 sīkāk izdalītas prasmes kaytrai no kategorijām. Piemēram, komunikācija un garīgā elastība ir divas prasmju grupas, kas ietilpst kognitīvo prasmju kategorijā, savukārt komandas darba efektivitāte pieder pie saskarsmes prasmju kategorijas.
Pētījuma autori aicina ņemt vērā prasmju tendences, lai veidotu atbilstošu izglītības politiku. Viens no pētījuma secinājumiem, kas būtu jāņem vērā, ir zemā korelācija starp izglītību un pašizaugsmes, kā arī saskarsmes prasmēm. Lielākoties respondenti atrodas darba tirgū un vairs nemācās, līdz ar to būtu jāpievērš uzmanību tālākizglītības programmām pieaugušajiem. Viens no pētnieku ieteikumiem ir arī veidot prasmju sertifikācijas sistēmu. Pētnieki norāda, ka izglītības sistēmas kvalifikācijas, kas ir balstītas uz profesijām, kļūst arvien neelastīgākas un noveco. Līdz ar to sertifikācija, balstīta uz prasmēm, drīzāk varētu atbilst darba devēju pieprasījumam. Vēl viens ieteikums būtu veidot vaučeru sistēmu noteiktu prasmju apguvei, kuru subsidētu valsts programmas.
Pētījuma autori uzskata, ka katrai Eiropas valstij ir jānodrošina, lai tās izglītības sistēma sagatavotu skolēnus panākumiem, īpašu uzsvaru liekot uz spējām, kas nepieciešamas pieprasītām darba vietām, piemēram, STEM prasmēm. Izglītotāju un darba devēju partnerības veidošana varētu palīdzēt izstrādāt karjerai atbilstošas mācību programmas. Darba devēji daudziem būs dabiski apmācības iespēju nodrošinātāji, un politikas veidotāji var apsvērt iespēju nodrošināt stimulus uzņēmumiem, kas iegulda darbaspēka attīstībā. Taču personām, kurām būs jāmeklē jaunas darba vietas, būs vajadzīgas mācību programmas ārpus pašreizējās darbavietas. Lai apmierinātu šo vajadzību apjomu, būs jāmobilizē esošā Eiropas izglītības sistēma, darba aģentūru tīkli, mācību infrastruktūra un jaunās digitālās tehnoloģijas.
2022.gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) rīkoja darba devēju aptauju “Darba devējiem nepieciešamās darbinieku prasmes”, kurā darba devēji tika aicināti atbildēt uz jautājumiem par darbinieku apmācības
un prasmju pilnveides iespējām, mācību nodrošināšanu atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Darba devēju norādītās, nepieciešamākās prasmes ir darbinieku profesionālās prasmes (65%), tehniskās prasmes (37%), personīgās iemaņas jeb soft-skills un digitālās prasmes( 30%). Dažādus pilnveides un tālākizglītības kursus piedāvā valsts (NVA, VIAA), bet (53%) no darba devējiem par šādu iespēju nav zinājuši, un 74% no visiem aptaujātajiem darba devējiem nekad valsts atbalstu darbinieku mācībām nav izmantojuši. Šis rādītājs, iespējams, ir tik augsts, jo uzņēmēji bieži organizē iekšējās mācības. Var izdarīt līdzīgus secinājumus kā jau no iepriekš minētajiem - izglītotājiem ir jāstiprina sadarbība un komunikācija ar darba devējiem, bet pašvaldībām jāmeklē veidi kā motivēt uzņēmējus organizēt iekšējājās apmācības.
Dienvidkurzemes novada izglītojamo vecāku aptauja
Pagājušajā gadā Izglītības pārvaldes pētījuma ietvaros, skolēnu vecākiem tika uzdoti vairāki jautājumi par pieaugušo izglītību. Šis ir jaunākais no pieejamiem pētījumiem (03.-14.11.2022.), kas parāda vietējo iedzīvotāju ieinteresētību un vēlmes mūžizglītībā. Lai arī tā ir tikai viena no daudzām mērķagrupām, tas tomēr ir vērā ņemams iedzīvotāju skaits - 1606 respondenti jeb 8% no visiem pašvaldības iedzīvotājiem, lai izglītības īstenotāji aptaujas rezultātus ņemtu vērā veidojot savu piedāvājumu.
Jāutājumā par to, kādas tēmas respondentiem visvairāk interesētu, populārākās bija bērnu aprūpe, audzināšana (55%), veselīgs uzturs un dzīvesveids(49%), psiholoģija(47%), svešvalodas(36%), dārzkopība, mājturība (33%), digitālās prasmes(33%) un uzņēmējdarbība(26%).
Savukārt, jautāti par mācību formu, lielākā daļa novadnieku vislabprātāk jaunas prasmes apgūtu klātienē, bet 25% gribētu mācīties tiešsaistē. Vēlme pēc mācībām klātienē šķiet ļoti dabiska, īpaši pēc laika, kad socializēšanās varēja notikt tikai tiešsaistē. Savukārt mācības tiešsaistē varētu ievērojami ietaupīt resursus un atbilstošam saturam tiešsaiste var būt arī ļoti vērtīgs risinājums.
No apskatītajiem pētījumiem, kas dažādos rakursos, parāda darba devēju un darba ņēmēju vajadzības un vēlmes, varam secināt, kādas prasmes tuvākajā laikā būs pieprasītas un kuras katram no mums vēl jāapgūst vai jāuzlabo. Vadoties pēc pētījumos un aptaujās iegūtās informācijas zglītotāji var pilnveidot piedāvāto saturu, tā, lai tas atbilstu ne tikai iedzīvotāju vēlmēm, bet, lai iegūtās prasmes un zināšanas nodrošinātu karjeras izaugsmi. Valsts un pašvaldības iestādes var veidot ciešākas sadarbības starp visām iesaistītajām pusēm, iesaistot darba devējus potenciālo darbinieku izglītībā. Nodarbinātības valsts aģentūra jau šobrīd piedāvā atbalsta programmu uzņēmējiem Apmācība pie darba devēja. Bet pēc aptaujas datiem spriežot, šī iespēja nav bieži izmantota.