top of page

Ko iedzīvotāji vēlas mācīties un vai ir gatavi par to maksāt? Iedzīvotāju aptaujas rezultāti

Grobiņas Pieaugušo izglītības centrs (PIC) pagājušā gadā no augusta līdz novembrim veica iedzīvotāju aptauju "Pieaugušo izglītība Dienvidkurzemē" ar mērķi apzināt dažādu iedzīvotāju grupas un viņu vajadzības. Aptaujā piedalījās 204 Dienvidkurzemes iedzīvotāji. Aktīvākie bijuši grobiņnieki (15,2%), aizputnieki (11,3%), Nīcas pagasta iedzīvotāji (9,8%) un Aizputes pagasta iedzīvotāji (9,3%).

Aptauja sniedza vērtīgu informāciju par Grobiņas  (PIC) mērķauditoriju. Gandrīz puse (46,1%) respondentu atzīmējuši, ka dzīvo pilsētā. 94,6% aptaujas respondenti ir sievietes vecumā no 31- 58 gadiem (86%). Savukārt, skatoties pēc izglītības 69,1% respondentu ir augstākā izglītība, 12,7% respondentu ir profesionālās vidusskolas un 12,3% vidusskolas izglītība. Lielākā daļa respondentu norādījuši, ka izglītību vai ārpus formālās izglītības apgūtu profesiju ir ieguvuši tādās jomās, kā izglītība(35,8%), uzņēmējdarbība un vadība (19,1%) un publiskā pārvalde un ierēdniecība (10,3%). Tātad esam sanieguši mērķagrupu, kas jau ir nodarbināti, ar augstu izglītības līmeni un aktīvi izmanto esošās iespējas(49%), kas sakrīt arī ar tendenci Latvijā un Eiropā, ka pieaugušo izglītības pakalpojumus mūža garumā nesalīdzināmi vairāk izmanto iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni. Valsts kontrole ir veikusi revīziju par VIAA un NVA realizētajām mācību programmām pieaugušajiem un atklāja, ka tajos tikai 28% dalībnieku bija zems izglītības līmenis, lai gan šī grupa ir prioritāra mācībām. Turklāt 44% mācību dalībnieku apguva izglītības programmas, kas neatstāja ietekmi uz viņu nodarbinātību, un šiem mācībām iztērēti 12,7 miljoni eiro trīs gadu laikā. Mācību plānošana pašlaik tiek veikta, ņemot vērā darba tirgus prasības, taču to nosaka katrā iestādē atsevišķi, bez pietiekamām diskusijām ar nozaru ekspertiem un reģionālo griezumu. Arī Grobiņas PIC mērķis ir sasniegt dažādas iedzīvotāju grupas, jo īpaši mazaizsargātās un krīzes situācijās nokļuvušās personas. No šī gada ciešāk sadarbosimies ar Sociālo dienestu, lai kopīgi meklētu iespējas nepieciešamajam atbalstam grūtībās nonākušu iedzīvotāju izglītošanai un izaugsmei.

         Aptaujā bija iespēja atzīmēt sev interesējošās tēmas nodarbībām  profesionālajā tālākizglītībā un nodarbībām savai pašizaugsmei.  Populārākās tēmas profesionālajās prasmēs ir svešvalodas(49%), digitālās prasmes (38,7%), projektu vadība (25,5%) un grāmatvedība(22,1%), uzņēmējdarbība un vadība(22,1%), komunikācija(23,5%). Lielākā daļa respondentu (32,8%) būtu gatavi maksāt par tālākizglītību 50 eiro mēnesī, 28,4% būtu gatavi maksāt 25 eiro mēnesī, 10, 8% respondentu varētu maksāt līdz 100 eiro mēnesī un 22,7% respondentu nav iespējas vai nebūtu gatavi maksāt par tālākizglītību. Uz jautājumu “Vai jūsu profesionālajai attīstībai ir nepieciešams apgūt/papildināt jaunas prasmes un  zināšanas?”, tikai 4,9% atbildēja “nē”, bet 77% “jā”.

Visbiežāk atzīmētās jomas pašizaugsmē ir  svešvalodas(43,1%) un psiholoģija(48%), tām seko vecāku un bērnu attiecības(38,7%), veselīgs uzturs un dzīvesveids(34,8%). Aptaujas dalībnieki varēja minēt savas intereses, kā vidū bija tādas nodarbības, kā vides izglītība, pensijas plāni, fotolietas, elpošanas prakses, herbārijs, apsveikumu kartiņu veidošana, ādas apstrāde, stikla apstrāde (rotas taruki), tekstila apdrukas tehnikas, keramika un citas interesantas jomas. Līdzīgi kā par tālākiizglītību arī par pašizaugsmes nodarbībām lielākā daļa(37,7%) iedzīvotāju gatavi maksāt līdz 25 eiro, savukārt 14,3% iedzīvotāju nav gatavi maksāt vai tiem nav iespēju maksāt par pašizaugsmes nodarbībām.

Aptaujas dalībniekiem lūdzām arī novērtēt savu informētību par pieaugušo izglītību un pieaugušo izglītības vidi valstī un novadā. Interesanti, ka visos trīs jautājumos visvairāk atzīmētas 5 punkti no 10. Bieži vien cilvēki uzzina par pieaugušo izglītību, ja tiem notikušas profesionālas pārmaiņas dzīvē, vai arī caur šādām aptaujām. Tas vēlreiz apliecina, ka tieši informācijas pieejamība ir viens no stūrakmeņiem veiksmīgai Pieaugušo izglītības vides veidošanai un tas pie kā jāstrādā gan novada gan valsts līmenī. Tik pat svarīga ir izglītības pakalpojumu pieejamība. Jautāti, cik tālu ceļu līdz mācību vietai būtu gatavi mērot 64,2% atzīmēja līdz 25km. Un 97% respondentu apgalvo, ka nodarbību atrašanās tuvāk viņu dzīvesvietai palielinātu iespēju, ka, viņi nodarbības apmeklēs. Arī šis aspekts saskan ar Valsts Kontroles izdarītajiem secinājumiem, ka svarīgi novērtēt vietējo pašvaldību iespējas. Ja mērķis ir uzlabot prasmes tieši iedzīvotājiem ar zemām prasmēm, tad svarīgi saprast viņu iespējas.

Aptaujā iegūto datus izmantosim, lai uzlabotu izglītības pakalpojumu pieejamību. Aptaujā ieguvām daudz vērtīgu viedokļu un padomu, kā vajadzētu darīt labāk. Liels paldies visiem aktīvajiem iedzīvotājiem par dalību aptaujā. 

Atgādinām, ka izglītības pakalpojumu veidotāji novadā aicināti sazināties ar Grobiņas PIC un ziņot par saviem izglītības un pašizaugsmes pasākumiem, mēs tos publicēsim vienkopus mājaslapā un popularizēsim sociālajos tīklos, kā arī varam palīdzēt ar organizēšanu, telpu meklēšanu, programmu sagatavošanu atļauju izsniegšanai. 


10 views0 comments

Kommentare


bottom of page